Vai jūs esat pārstāvis?
Vispirms nedaudz par spēles pasauli, stāstu un personāžu.

Mēs atrodamies Sapņu laboratorijā – vietā ārpus laika un telpas, kurā tiek ražoti sapņi, ko nosūtīt visos universos dzīvojošajiem. Te tiek ražoti gan, galvenokārt, naktī redzamie sapņi, gan arī sapņi kā vēlmes un mērķi, lai atdotu spēku izmisumā nokļuvušiem ļaudīm. Tas nav viegls uzdevums, un tā pildīšanai vajag daudz palīgu. Tāpēc darbam Sapņu laboratorijā pēc brīvprātības principa (domās vai skaļi izteikta vēlme aizbēgt no savas pasaules) tiek rekrutētas būtnes no dažādām pasaulēm, lai kopā saglabātu pasaules virzību – jo sapņi darbojas kā pasaules virzītājspēks, kas kustina visu universu būtņu enerģiju progresīvā virzienā. Bet šobrīd šajā pasaulē kaut kas ir sagājis grīstē. Tas ir, no Izmisuma Bezdibeņa ir izlīduši Murgi, kam ir izdevies Sapņu meistaru un viņa tuvākos palīgus sagūstīt un noslēpt kaut kur, un nu jau kādu laiku līdz ar to Sapņu pasaule grūst un nepilda savas funkcijas. Sapņu ražotāji ir pazuduši – izbalējuši, kļūstot par spokiem, aizmirstot, kas viņi ir un kas jādara, vienkārši aizklīduši... Taču sistēma, kas meklē jaunos darbiniekus, ir automātiska, tāpēc viņi te ir atgādāti tik un tā un ir saņēmuši automātiskos paziņojumus – vēstules – kas viņiem liek gaidīt pārstāvi no Sapņu Meistara komandas un sola, ka viņus gaida pārbaudījums.

Šajā "jauniesaucamo" pulciņā ietilpa 9 būtnes:

  • Šiī-Teā - īpaši inteliģenta pelēkā nokrāsa, iedvesmota no Hitchhiker's Guide to the Galaxy/ Dina
  • A - alfabēta burts / Aigars
  • Nessa - friziere no Kapitolija, "Bada spēles" / Linda S.
  • Magda - maizniece no Nangijālas, "Brāļi Lauvassirdis" / Linda I. (@mazzerin)
  • Taisja Kuzņecova, gaišā citādā no Rīgas Nakts sardzes, S. Lukjaņenko "Sardžu" tetroloģija / Lauma
  • Džorei Vilsone, Department7 paranormālo parādību pētnieka meita, D20 Modern RPG / Vita (Lulū)
  • Gvendolina Lemona, ballīšu meitene no satīriskas nākotnes / Laura
  • Oktobra, cepurniece Brīnumzemē, "Alise Brīnumzemē" / Sandra
  • Ešlija Dženkinsa, dziednieces mācekle postapokaliptiskā pasaulē, "The Passage" / Rūta

Jūsu augstība, mana augstība, karaliene princese Matilde...
Un kas tad notika tālāk? Pirmkārt gribu teikt, ka tālāk nekas nebūtu noticis, ja nebūtu manu lielisko NPC un viņu improvizācijas un radošās pieejas, kas piedeva dzirkstelīti, kāda viena cilvēka veidotai spēlei nekad nepiemistu. Paldies viņiem!

Spēles sākumā, kad jauniesauktie Sapņu ražotāji tika pāri pirmajam apjukumam, viņi pamanīja, ka mazāk apjukušas par pārējiem izskatās trīs būtnes. Te sākās saspēle ar NPC.

Madara iemiesoja princesi Matildi, kas bija aizmirsusi, ka ir princese Matilde, un viņai šķita, ka viņa ir veca un nosalusi. Spēlētāji palīdzēja viņai iekurt uguni, un sasildoties Matilde pamazām atguva atmiņu un arī princeses augstprātību, kas šķietami radīja lielu respektu Šiī-Teā, kas apmaldījās titulos un beigu beigās, drošības labad, lietoja veselu virkni apzīmējumu. Jūsu augstība - mana augstība - karaliene - princese Matilde pavēstīja, ka vienmēr zina, kur atrodas, bet nevienam neko nestāstīs - ja vajag, tad lai ejot meklēt Veco driādu, kas runāsies ar visiem.

Matīss iejutās rūķa Teovalda lomā, kurš domās bija atgriezies bērnībā un pieprasīja, lai viņam palīdz uzcelt segu fortu, jo zem segām esot droši... Teo gan nācās diezgan ilgi gaidīt, bet beigās spēlētāji attapās viņam palīdzēt un segu fortu uzcēla, un Teovalds atguva kaut kādu saprāta daudzumu un viņiem pastāstīja par Murgiem, kuri ir uzbrukuši Sapņu pasaulei.

Visbeidzot Axels, iejuties sajukuša veca alķīmiķa ādā, klīda pa pagalmu, izvēloties dažādas drazas, kuras viņam noteikti vajadzēs, iekams viņš varēs doties tāltālā ceļā. Cerot, ka alķīmiķis palīdzēs viņai nonākt atpakaļ Kapitolijā, Nessa palīdzēja viņam sagatavoties ceļam, bet beigu beigās alķīmiķis viņu sev līdzi nepaņēma, tikai iedeva noslēpumainu lapu no saviem alķīmisko recepšu krājumiem un mistisku norādi, ka tas viņiem agri vai vēlu noderēs. Lapā bija recepte maisījumam, kas ļauj atmodināt un izvilkt no kokiem tajos dzīvojošās driādas.

No šī spēlētāji, nu jau atraduši vismaz kādu, ar ko trakajā pasaulē saprasties, salika galvas kopā un secināja, ka 1) kaut kas te nav kārtībā; 2) Vecā driāda kaut ko varētu zināt un 3) Viņi tagad zina, kā atmodināt driādas.
Daži īpaši izveicīgi darboņi pa to laiku bija jau paguvuši arī atrast vecu zobenu kādā 1000 durvju tempļa zālē, aprunāties ar fejām Feju lapenē un apmaldīties Čukstošo zvaniņu pļavā, kurā iegājušie aizmirst visus savus nolūkus, ja vien paši nedzied, lai aizkavētu zvaniņu maģiju.

Starp citu, tieši šādas īpašās lokācijas veidoja labu daļu spēles noskaņas, un īpaši lieliski bija, kad vēlāk, visiem spēlētājiem darbojoties kā vienai lielai komandai pret NPC, viņi pārvietojās kopā, un zosu gājienā lēkšoja cauri pļaviņai, skaļi dziedot "lallla lallla lallla la, lallla lalla lalla la!" - skats bija vienkārši lielisks.

Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko...

Jāatzīst, ka spēle bija mazliet par daudz bāzēta tieši acumirklī iegūtos kvestos - atnes man to, lai dabūtu kaut ko citu. Par to es mēģinu domāt un analizēt, kā lai to novērš nākamreiz, kad rīkošu spēli. Tomēr ar šiem uzdevumiem spēlētāji godam tika galā.

Īsta varone, meklējot sastāvdaļas Driādas modināšanas dzirai, bija Ešlija, kas bezbailīgi kaulējās ar pūķi par viņam atnestā artefakta cenu, turklāt arī ar citu spēlētāju palīdzību pieveica paniskās bailes no sienām un to augstuma, uzkāpa Baiļu sienā un sagādāja viņiem Miglas zāli.

Kad driāda tika atmodināta, kaut tikai uz brīdi, viņa iedeva varoņiem grāmatiņu, kurā bija rakstīta murgu indes recepte neredzamiem burtiem. Oktobra atcerējās maģiju, kuru spēja lietot ar savu īpašo cepuri - likt neredzamajam parādīties. Viņa izpildīja šo maģiju un izlasīja, ka nepieciešams izsaukt četru elementu garus.

Zemes elements piekrita atdot savu esenci Džorei, jo viņa daudz laika pavadījusi pagrabos un tuneļos, runājot ar spokiem. Gaisa elementu izdevās pārliecināt Gvendolinai, kura prot iet pa gaisu un plivināties. Ar uguns elementu gāja diezgan grūti - to sauca trīs personas un tas pamanījās apdedzināt visdažādākās mantas, bet visbeidzot Oktobra pielabināja arī to. Ļoti ilgi varoņiem nācās meklēt vietu, kurā ir jēga saukt ūdens elementu - pie vecās akas ar to vienoties izdevās Nessai, jo ūdens elementam iepatikās viņas tērps visās varavīksnes krāsās un vēl vairāk.

Tā nu inde bija radīta! Varoņi jau cerēja, ka viss ir izdarīts, bet tad piepeši pie viņiem atskrēja Sapņu meistara pazudušais pārstāvis un pēdējiem spēkiem uzrunāja viņus, aicinot atrast feju ieročus, kuriem indi pielietot. Ahā! Tad nu daži, kas atcerējās par Feju lapeni, devās uz to un centās atrast īstos vārdus - kopīgiem spēkiem Taisjai, Šiī-Teā un Džorei izdevās paskaidrot fejām, ko tām vajag. Taču fejas bija ļoti mantkārīgas un pieprasīja rēga matu, jo fejas allaž mīl pieprasīt kaut ko par kaut ko citu. Tas gandrīz kļuva par mūsu varoņu galu, jo murgi bija sapratuši viņu nolūkus un centās uzbrukt un nogalēt pretiniekus - taču šajā mirklī A paslīdēja un iekrita Izmisuma bezdibenī, un murgi mainīja plānus un nolēma vispirms aši pievērst A savai pusei.

Tad nu Džorei, Gvendolina un Ešlija nokāpa 1000 durvju tempļa pagrabos un uzrunāja spoku - spoks pieprasīja pierādījumu, ka viņi tiešām ir glābēji, tas ir, lika pastāstīt par visiem četriem elementu gariem. Varones pārliecināja viņus, ka ir runājuši ar īstajiem gariem, un spoks atdeva viņiem savu dīvaino matu.

Izvēle ir jūsu rokās...

Beidzot fejas piekrita dot varoņiem savus ieročus - taču nu jau viņu vidū bija atgriezies A, šoreiz murga formā, un mēģināja iestāstīt viņiem, ka murgiem nemaz nav ne vainas. Laikam jau Ešlijas izdziedētajiem ievainotajiem bija grūti aizmirst, ka Murgi nodarījuši viņiem pāri, un A argumenti nešķita pārliecinoši, jo visi devās varonīgā cīņā un uzveica uzbrūkošos murgus, tā atbrīvojot Sapņu meistaru, kas parādījās viņu priekšā un paziņoja, ka ārkārtas situācijas dēļ ierastos pārbaudījumus viņiem visiem būs aizstājis paveiktais varoņdarbs, un tā viņiem tika dota iespēja izvēlēties: palikt turpat un palīdzēt atjaunot Sapņu laboratoriju, un ražot būtnēm sapņus; atgriezties savā pasaulē un aizmirst visu, kas noticis, vai arī atgriezties savā pasaulē un saglabāt atmiņu, kļūstot par sapņu vēstniekiem savā pasaulē, darot visu, lai palīdzētu cilvēkiem nezaudēt savus sapņus.

Nessai pārdzīvotais bija pārāk liels, tāpēc viņa lūdza dzēst savu atmiņu un atgriezt viņu viņas pasaulē tajā pašā brīdī, kad viņa no tās bija pazudusi.

Taisja vēlējās atgriezties pie Sardzes, atmiņas par redzēto viņai noteikti palīdzēs saglabāt ticību Gaišo misijai. Džorei aizrāva iegūtais pierādījums, ka pasaule nav tāda, kā izskatās, turklāt viņa juta atbildību pret ģimeni, tāpēc viņa nolēma atgriezties savā pasaulē un nest tajā sapņu gaismu. Magdai arī šķita, ka sapņu vēstnieks Nangijālā vajadzīgs, un viņa ar savām atmiņām atgriezās tur. Oktobra, savukārt, atcerējās pati savus sapņus un negribēja no tiem atteikties citu sapņu vārdā - viņa atgriezās Brīnumzemē un gatavojās uzmeklēt Cepurnieku, lai beidzot liktu viņam saprast, ko jūt pret viņu.

Taču daži jauni darbinieki Sapņu laboratoriju papildināja. Gvendolina secināja, ka te varētu notikt pašas trakākās balllītes, jo te notiek pašas trakākās lietas, tāpēc nolēma palikt. Šiī-Teā arī izvēlējās palikt un ražot cilvēkiem melnbaltus sapņus, lai tie neaizmirst, ka melnbaltais arī ir skaists. Ešlija Dženkinsa nolēma palikt vietā, kurā aiz augstām sienām neslēpjas nekas naidīgs, jo te viņai bija vairāk iespēju nekā pasaulē, no kuras viņa bija nākusi. Šiem trim, kas nu strādās Sapņu meistara vadībā, tika dots pirmais uzdevums - palīdzēt A, kurš vēl atradās pusceļā starp gaismu un tumsu, atrast īsto ceļu.

Tā nu viņi tur palika - A apjucis un samulsis sēdēja starp meitenēm, un Šiī-Teā un Ešlija apmainījās zīmīgiem skatieniem, kamēr Gvendolina čaloja par to, kādu ballīti viņa gatavojas sarīkot jau tūlīt pat...

Credits roll.

GM pārdomas.

Šī bija pirmā spēle, kuru rīkoju brīvā dabā. Un pirmā spēle, kurā es komandēju NPC - parasti agrākās veidotās bija vairāk ballīšspēles, kurās dažādi spēlētāji un tēli gluži vienkārši izklaidējās bez īpašiem piedzīvojumiem. Jāatzīst, ka šīs formas diezgan stipri atšķiras tajā, ko tās prasa no manis kā GM. Bez manu NPC improvizācijas spējām es dažbrīd būtu palikusi pilnīgi karājoties gaisā, un savukārt viņi brīžiem karājās gaisā tāpēc, ka viņiem bija pārāk maz informācijas gan pirms spēles, gan spēles laikā. Un tad bija mazs incidents ar Murgu uzbrukuma laikiem, kur arī savstarpēja nesaprašanās notika. Sadarbība ar NPC būtu kaut kas, pie kā turpmāk jāpiestrādā vairāk.

Tas, ko es noteikti gribētu paņemt arī turpmāk spēlēs, ir - lokācijas, kas pašas kaut ko rada un savā ziņā gan maina spēles ritmu, gan liek spēlētājiem pašiem padomāt par risinājumiem un sadarboties savā starpā. Gan zvaniņu pļavā, kurā bija noteikti jādzied, gan Mājiņā uz vistas kājas, no kuras nevarēja tāpat vien izkļūt, gan pie sienas, kurā varēja uzkāpt tikai kāds, kas baidījās no augstuma,  gan Lapenē, kurā varēja runāt tikai rīmēs - visās šajās vietās spēlētāji kādu brīdi izskatījās gana izklaidēti un piespiesti sadarboties.

Jādomā nākotnē arī, kā mazināt vai vismaz izmantot savā labā disonanci starp dažādu pasauļu pārstāvjiem starppasauļu spēlēs, kā arī - kā padarīt maza mēroga LARPu mazāk kvestīgu un action-īgu un vairāk piemērotu immersijas cienītājiem.

Tomēr kopumā manas sajūtas pēc spēles ir pozitīvas un ceru, ka tādas ir arī citiem, kas bija klāt. Drīzumā būs pieejamas fotogrāfijas, ko uzņēma Lī. Es priecātos arī, ja spēlētāji man atsūtītu īsu spēles pārskatu no sava skatupunkta uz e-pastu lauma.klintsone@gmail.com! :) Tas man būtu ļoti noderīgi un interesanti.

Paldies un tiksimies vēl kādā spēlē!