Krekls un bikses ir izrakti no skapju dziļumiem, jostas ir atrastas lietoto apģērbu veikalos, vesti adīju pati no džutas auklas, īpaši nekārtīgi, atbilstoši pasaulei, un pievienoju spalvas no Tiimari. Zābaki ir no "apavi, kurus vairs īsti nevar vilkt ikdienā" sērijas, uz rokas tur ir kaut kāds mūžvecs roku sargs no laika, kad man pirms gadiem 10 bija skrituļslidas, kakla karekļi ir pašas kopā salikti no sīkumiem, kurus izrakņāju no savām sīkumu kastītēm. Viens no karekļiem - gliemežvāks - ir mūsu komandas un mūsu draugu simbols. Un apkrāsojos es mitrajām acu ēnām.

Nu kaut kā tā. Pagaidām neesmu izlēmusi, ko darīšu ar krāsu, vai vispār lietošu, jo šī ļoti slikti iet nost un es neesmu droša, ko mana āda teiktu par 24 stundām ar šo te virsū. Un arī tad, ja nāksies mainīt tēlu.. vārdu sakot, tad jau izdomās pēc situācijas un sajūtām.